Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
FKTK Klientu Skola FKTK Klientu Skola

Kas Tevi aizsargā?

Noguldītāju aizsardzība un Noguldījumu garantiju fonds (NGF)

Ja Tu esi noguldītājs, tad Tev tāpat kā citiem Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientiem noguldītājiem (gan fiziskām, gan juridiskām personām) saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu valsts  garantē atlīdzības izmaksu par Taviem visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro katrā bankā. Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot Tavus garantētos noguldījumus visos kontos, ja šie garantētie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā.

Garantētā atlīdzība attiecas gan uz Taviem noguldījumiem, gan uz atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz Tavu krājkontu, un noguldījumu nepieejamības gadījumā, t.i., ja banka nespēj izmaksāt noguldījumu, garantētās atlīdzības izmaksas notiek, sākot ar astoto dienu.

Noguldījumu nepieejamības gadījums var būt, piemēram, ja FKTK ir anulējusi licenci Tavai bankai, tiesa ir pasludinājusi noguldījumu piesaistītāju (banku) par likvidējamu vai arī pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras sākšanu. Uz noguldījumiem dalībvalstu banku filiālēs attiecas tās valsts noguldījumu garantiju sistēma jeb shēma, kurā banka ir reģistrēta.

Lai būtu līdzekļi visām garantētajām atlīdzībām, Latvijā ir izveidots Noguldījumu garantiju fonds (NGF), kurā bankas un arī krājaizdevu sabiedrības kā noguldījumu piesaistītāji katru ceturksni veic iemaksas atbilstoši garantēto noguldījumu apmēram, piemērojot korekcijas koeficientu. NGF līdzekļi kopš 1998. gada ir uzkrāti sākotnēji no valsts budžeta un Latvijas Bankas vienreizējas iemaksas. Šobrīd NGF līdzekļi tiek uzkrāti tikai no noguldījumu piesaistītāju maksājumiem un no NGF pārvaldīšanā gūtajiem ienākumiem. NGF līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un garantētās atlīdzības izmaksas nepieciešamības gadījumā veic FKTK.

Tā kā valsts garantē ikvienam bankas klientam atlīdzību līdz 100 000 euro, neatkarīgi no tā vai konkrētajā brīdī NGF ir pietiekami līdzekļu vai nav, tad  gadījumos, kad līdzekļu nav pietiekami, FKTK var noslēgt aizdevuma līgumu par trūkstošās summas aizņemšanos no noguldījumu piesaistītāja vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda. Un visbeidzot, ja citas iespējas aizņemties ir izsmeltas, Finanšu ministrija nodrošina garantētās atlīdzības izmaksai valsts budžeta līdzekļus.

 2011. gadā pirmo reizi tika izmantota  noguldītāju aizsardzības shēma atlīdzību izmaksai divu noguldījumu piesaistītāju klientiem. Raunas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības biedriem garantētajās atlīdzībās no NGF līdzekļiem tika izmaksāti 10 tūkstoši latu, savukārt  335 miljoni latu bija jānodrošina garantēto atlīdzību izmaksām AS "Latvijas Krājbanka" klientiem, taču NGF tobrīd bija uzkrāti 149 miljoni latu. Tāpēc 185 miljonus latus aizdeva Latvijas valsts - Valsts kase. Šis aizņēmums ir plinībā atmaksāts no NGF atgūtajiem līdzekļiem bankas bankrota procesa laikā.

Apdrošināto personu aizsardzība un Apdrošināto aizsardzības fonds (AAF)

Lai aizsargātu Tevi kā apdrošināto personu gadījumos, kad Tavs apdrošinātājs nespēs pildīt savas saistības, Latvijā 1998. gadā ir izveidots arī Apdrošināto aizsardzības fonds (AAF), kura līdzekļus veido Latvijas apdrošināšanas sabiedrību atskaitījumi 0.1% apmērā no to bruto apdrošināšanas prēmiju kopsummas, kuras saņemtas no fiziskajām personām.

Atlīdzības izmaksu apdrošinātāja saistību nepildīšanas gadījumā var saņemt tikai apdrošinājuma ņēmējs fiziskā persona:
1) dzīvības apdrošināšanā – 100% apdrošināšanas atlīdzības apmērā, bet ne vairāk kā 15 000 eiro vienam apdrošinājuma ņēmējam, izņemot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu;
2) pārējos likumā minētajos apdrošināšanas veidos – 50% apdrošināšanas atlīdzības apmērā, bet ne vairāk kā 3000 eiro vienam apdrošinājuma ņēmējam.

AAF līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldību un garantētās atlīdzības izmaksas nepieciešamības gadījumā veic FKTK. Kopš AAF darbības sākuma tā līdzekļi garantēto atlīdzību izmaksai tika izmantoti vienam gadījumam 2003. - 2004. gadā (kopā 8 671 lata apmērā). 

Likums paredz, ka FKTK aptur maksājumus AAF, uzkrājumiem tajā sasniedzot noteiktu apmēru. Tajā AAF daļā, kuru veido dzīvības apdrošināšanas iemaksas, tas ir 5 miljoni eiro, bet daļā, kuru veido pārējo apdrošināšanas veidu sniedzēju iemaksas, tas ir 11 miljoni eiro. 2015. gada beigās šis līmenis abās fonda daļās bija sasniegts, un kopš 2016. gada tirgus dalībnieku maksājumi AAF nenotiek. Garantēto atlīdzību izmaksu gadījumā, sarūkot uzkrāto līdzeklu apmēram AAF, FKTK lemj par tirgus dalībnieku iemaksu atsākšanu AAF. 

AAF aktuālā bilance aplūkojama FKTK mājaslapā.

Ieguldītāju aizsardzība

Kopš 2002. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā Ieguldītāju aizsardzības likums. Gadījumos, kad ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un ieguldījumu brokeru sabiedrības) nespēj izpildīt saistības pret saviem klientiem, ieguldītājiem ir tiesības saņemt kompensāciju. Katram ieguldītājam tiek garantēta atlīdzība 90% apmērā no neatgriezeniski pazudušo finanšu instrumentu vērtības vai zaudējumiem, ko radījis neizpildīts ieguldījumu pakalpojums, bet ne vairāk kā 20 000 eiro.

Minētais likums paredz kompensāciju ieguldītājam tikai konkrētajos likumā paredzētajos gadījumos. Piemēram, kompensācija ieguldītājam nepienākas, ja tā rīkojumu izpildīt nebija iespējams tāda iemesla dēļ, ka regulētā tirgū nebija attiecīga piedāvājuma konkrēta rīkojuma izpildei. Tāpat kompensācija nepienākas par zaudējumiem no finanšu instrumentu cenas krišanās, t.sk., piemēram, ja finanšu instrumentu emitents ir bankrotējis.

Atšķirībā no NGF un AAF ieguldītāju aizsardzībai radītais mehānisms paredz, ka kompensācijām domātie līdzekļi fondā netiek uzkrāti, taču gadījumos, kad ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nespēj pildīt savas saistības, FKTK, pamatojoties uz pārējo ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem ceturkšņa pārskatiem, aprēķina katra tirgus dalībnieka maksājuma proporcionālo lielumu kompensāciju nodrošināšanai.