Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
FKTK Klientu Skola FKTK Klientu Skola

FKTK pētījumi par iedzīvotāju finanšu pratību

91% Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka finanšu pratība ir regulāri jāpapildina

Trešās FINANŠU IZGLĪTĪBAS NEDĒĻAS ietvaros noskaidrojām, kāda ir sabiedrības attieksme pret iespējām pilnveidot savu finanšu pratību dzīves gaitā un vai tas vispār šķiet nepieciešams. Rezultāti ir pārliecinoši – 91% Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka finanšu pratība mūsdienu mainīgajā pasaulē būs regulāri jāpapildina un tikai 4% tam nepiekrīt. Kopumā visvairāk iedzīvotāju izvēlējās tālmācību, izmantojot dažādus interneta resursus – 28%, tam sekoja klātienes nodarbības – 26% un citi veidi.  
FKTK Klientu skolas vadītāja Ieva Upleja: Tieši gados vecāki cilvēki labprāt apgūtu jaunas zināšanas interneta vidē, šajās vecuma grupās (45-54 un 55-74 gadi) tādu ir vairāk nekā vidēji - 32-35%. Savukārt jaunieši vairāk vēlas saņemt klātienes kursus un konsultācijas, tādi ir 38% no viņiem. Lai pilnveidotu savu finanšu pratību, lielākoties Latvijas iedzīvotāji pēdējā laikā ir konsultējušies ar tuvajiem līdzcilvēkiem (41%) vai pašmācības ceļā apguvuši jaunas lietas (38%), arī sākot izmantot jaunus pakalpojumus (17%), tomēr 20% nav darījuši neko. Tātad saprotam, ka tas ir jādara, bet, acīmredzot, ir nepieciešams kāds pamudinājums vai piemērotākas mācību iespējas, materiāli."

Apskati rezultātu attēlos

Par mājsaimniecību uzkrājumu pieaugumu un kredītu/noguldījumu līdzsvarošanos

2013. gadā atsākās pakāpenisks Latvijas mājsaimniecību kopējo noguldījumu pieaugums. Šī tendence līdzekļu novirzīšanā uzkrājumiem 2014. gadā ir nostiprinājusies, un Latvijas mājsaimniecības šajā gadā savus kopējos uzkrājumus ir palielinājušas teju par miljardu. Izsniegto kredītu apmērs iepretim noguldījumiem komercbankās ir tuvu izlīdzinājumam, sasniedzot attiecību 110%. Vairāk lasi: Pētījums: Aug uzkrājumi, sarūk kredītu slogs

Par attieksmi pret brīvo līdzekļu ieguldīšanu 

11.07.2014. Latvijas iedzīvotāju attieksme pret brīvo līdzekļu ieguldīšanu ir piesardzīga. Drošība un pārliecība, ka ieguldītie līdzekļi netiks zaudēti ir būtiskākais nosacījums, tā uzskata 70% aptaujāto, nākamais ir "droša peļņa ilgtermiņā, pat ja tā ir neliela", šādu uzskatu pauž 51% respondentu. Vairāk lasiPētījums: Iedzīvotāju attieksme pret līdzekļu ieguldīšanu

Par mājsaimniecību budžetu plānošanu 

18.12.2013. Latvijas mājsaimniecībās pakāpeniski veidojas finanšu plānošanas tradīcija. 50% apstiprina, ka regulārie izdevumi sakrīt ar ienākumiem jeb "cik nopelnām, tik iztērējam", 26% mājsaimniecību paliek pāri līdzekļi, ar kuriem var brīvāk rīkoties vai veidot uzkrājumus. Tomēr noteiktai daļai ap 24% neizdodas panākt situāciju, kad ienākumi sedz visus nepieciešamos izdevumus. Vairāk lasi: Pētījums: Budžeta plānošanas tradīcijas

Par mājsaimniecību kopējo uzkrājumu pieauguma tendencēm

23.10.2013. Būtiski samazinoties mājsaimniecību kredītu slogam, pēc pēdējo trīs gadu stagnācijas perioda 2013. gadā ir atsācies uzkrājumu pieaugums. Salīdzinot ar 2007. gadu, kad banku izsniegto kredītu apmērs bija teju divreiz lielāks nekā iedzīvotāju noguldījumi, kopš 2013. gada beigām šī attiecība ir vērtējama kā samērīgāka. Vairāk lasi: Pētījums: mājsaimniecību turība pakāpeniski pieaug

Par uzkrājumu veidošanas tradīcijām un nākotnes potenciālu 

11.07.2013. Vismaz 17% Latvijas iedzīvotāju varētu veidot uzkrājumus, bet to vēl nedara. Daļu no saviem ienākumiem jau uzkrāj 31% respondentu. 32% atzīst, ka ienākumi nav pietiekami, lai to darītu, 26% aptaujāto pieļauj, ka varētu uzkrāt, taču tikai no daudz kā atsakoties. 48% iedzīvotāju dzīvo ar pārliecību, ka „uzkrājumi vienmēr jāveido, cerot uz labāko, bet gatavojoties sliktākajam!”. Vairāk lasi: Pētījums: Uzkrājumu veidošanas potenciāls