Finanšu pakalpojumi

Šeit varat apskatīt temata vidējo rezultātu piecās demogrāfiskajās grupās.

Vidējais rezultāts tematam «Finanšu pakalpojumi»

 
FKTK Klientu Skola FKTK Klientu Skola

Finanšu pratības indekss

Indeksu veido iedzīvotāju finanšu pratības ikgadējās socioloģiskās aptaujas kopējais rezultāts jeb pozitīvo/negatīvo punktu summa septiņos finanšu pratības tematos, kas raksturo kopējo finanšu pratības līmeni kārtējā gadā. Papildus FKTK ir izveidojusi Latvijas mājsaimniecību finansiālo stabilitāti un ilgtspēju raksturojošu piecu statistisko indikatoru kopsavilkumu skatījumā kopš 2004. gada līdz kārtējam gadam.

PRATĪBAS INDEKSA TESTS

Nacionālas aptaujas punkti

    AKTUĀLĀS TENDENCES

    Ieva Upleja
    Ieva Upleja
    FKTK Klientu skolas vadītāja

    Pratība aug. Ģimenes savu budžetu pieskata, biežāk sakārto to rakstveidā vai elektroniski. Ir mazāk kavētu rēķinu. Teju par 10% audzis to iedzīvotāju skaits, kam ir "drošības spilvens" vismaz mēnesim. Apdrošinot riskus, izvēlamies arī uzkrāt. Tomēr esam rezervēti pret ieguldījumiem. Saglabājas bažas par to, ka daļai iedzīvotāju kredīti ir vēl lielāks slogs nekā iepriekš, un tad tiek izmantoti dārgi īstermiņa risinājumi.

    AKTUĀLĀS TENDENCES

    Ieva Upleja
    Ieva Upleja
    FKTK Klientu skolas vadītāja

    “Pirmā gada rezultāti ir atskaites punkts – ko mēs zinām par finanšu lietām un cik prātīgi ar tām rīkojamies. Redzams, ka esam kļuvuši atbildīgāki ikdienas personisko finanšu plānošanā, domājam par uzkrājumiem, bet nereti rocība vēl neatļauj tos sākt veidot, taču vissliktāk mums veicies ar finanšu plānu veidošanu savai nākotnei, t.sk. pensijas periodam.”

    0

    -76

    0

    +99

      • Indekss

      • 0

        Plānošana

      • 0

        Uzkrājumi

      • 0

        Informētība un e-drošība

      • 0

        Finanšu pakalpojumi

      • 0

        Kredīti

      • 0

        Pensijas

      • 0

        Uzdevumi

      AKTUĀLĀS TENDENCES

      Ieva Upleja
      Ieva Upleja
      FKTK Klientu skolas vadītāja

      Pratība aug. Ģimenes savu budžetu pieskata, biežāk sakārto to rakstveidā vai elektroniski. Ir mazāk kavētu rēķinu. Teju par 10% audzis to iedzīvotāju skaits, kam ir "drošības spilvens" vismaz mēnesim. Apdrošinot riskus, izvēlamies arī uzkrāt. Tomēr esam rezervēti pret ieguldījumiem. Saglabājas bažas par to, ka daļai iedzīvotāju kredīti ir vēl lielāks slogs nekā iepriekš, un tad tiek izmantoti dārgi īstermiņa risinājumi.

      AKTUĀLĀS TENDENCES

      Ieva Upleja
      Ieva Upleja
      FKTK Klientu skolas vadītāja

      “Pirmā gada rezultāti ir atskaites punkts – ko mēs zinām par finanšu lietām un cik prātīgi ar tām rīkojamies. Redzams, ka esam kļuvuši atbildīgāki ikdienas personisko finanšu plānošanā, domājam par uzkrājumiem, bet nereti rocība vēl neatļauj tos sākt veidot, taču vissliktāk mums veicies ar finanšu plānu veidošanu savai nākotnei, t.sk. pensijas periodam.”

      Mājsaimniecību finanšu stabilitāte un ilgtspēja

      Lai raksturotu Latvijas mājsaimniecību aktuālo finanšu stabilitāti un ilgtspēju, FKTK apkopo vairākus statistiskos indikatorus skatījumā kopš 2004. gada līdz kārtējam gadam. Skalas zona no +5 līdz -5 punktiem ir FKTK noteiktā t.s. zaļā zona, kas atbilst indikatoru kopsavilkuma vēlamajai vērtībai. Jo kopsavilkuma vērtība tuvinās nullei, jo mājsaimniecību finanšu situācija ir stabilāka un ilgtspēja noturīgāka.

      Kopsavilkums
      Indikatori
      • 0

      • Mājsaimniecību kredītu/noguldījumu attiecība

      • Mājsaimniecību noguldījumi (% no IKP)

      • Mājsaimniecību procentu maksājumi (% no IKP)

      • Strādājošo vidējā darba samaksa pret iepriekšējo periodu (neto)

      • Bezdarba līmenis

      • +5

      • -5

      • Kopsavilkuma vērtības zona, kas norāda stabilitātes un ilgtspējas vēlamo rezultātu

      • Indikatoru kopsavilkums

      KOMENTĀRS 2015. GADAM

      Agris Rozentāls
      Agris Rozentāls
      FKTK finanšu tirgus analītiķis

      Otro gadu Latvijas mājsaimniecību finanses ir vēlamās attīstības zonā. Ir sasniegts līdzsvars kredītu/noguldījumu attiecībā. Nostiprinās uzkrāšanas tradīcija. Būtiska ietekme ir zemajām EURIBOR likmēm un arī atalgojuma pieaugumam šajā ekonomiskās izaugsmes posmā, lai arī tas kļūst mērenāks. Ņemot vērā globālās tendences, kopumā Latvijas situācija šajā gadā bijusi stabila, tomēr ikviena privātai finanšu ilgtspējai nepieciešams arī turpmāk tikpat aktīvi ieguldīt ilgtermiņa pakalpojumos, t.sk. plānojot sava pensijas perioda nodrošinājumu.

      KOMENTĀRS 2014. GADAM

      Agris Rozentāls
      Agris Rozentāls
      FKTK Finanšu tirgus analītiķis

      Pirmo reizi kopš 2005. gada esam atgriezušies zaļajā koridorā jeb vēlamās attīstības zonā. Mājsaimniecību finanšu stabilitāti ir uzlabojis gan samērā straujais darba samaksas pieaugums, gan joprojām zemās EURIBOR likmes. Atmaksājot esošos kredītus un kopumā mazliet vairāk atvēlot noguldījumiem, šajā gadā mājsaimniecības būtiski uzlaboja kredītu/noguldījumu attiecību - 110/100, tomēr ilgtspējas nodrošināšanai straujam noguldījumu pieaugumam vajadzētu būt arī turpmākos gadus.

      KOMENTĀRS 2013. GADAM

      Agris Rozentāls
      Agris Rozentāls
      FKTK Finanšu tirgus analītiķis

      “Zemā EURIBOR likme un sarūkošais parādu slogs joprojām uzlabo mājsaimniecību finanšu stabilitāti un veicina to turpmāku ilgtspēju. Taču, lai arī pirms gaidāmās eiro ieviešanas noguldījumu apmērs komercbankās ir strauji pieaudzis, mājsaimniecību finansiālās ilgtspējas nodrošināšanai ilgtermiņā iedzīvotāju uzkrājumu līmenim vajadzētu būt augstākam. ”

      KOMENTĀRS 2012. GADAM

      Agris Rozentāls
      Agris Rozentāls
      FKTK Finanšu tirgus analītiķis

      “Krītas bezdarba līmenis. Iedzīvotāju kopējais procentu maksājumu slogs pret IKP pakāpeniski mazinās, mājsaimniecību finanšu stabilitāte uzlabojas, mazinoties arī ikmēneša maksājumiem zemās EURIBOR likmes dēļ. Tomēr novirzot līdzekļus pārmērīgā parādu sloga samazināšanai, mājsaimniecību noguldījumu apmērs jau trešo gadu pēc kārtas tik pat kā nepieaug.”

      KOMENTĀRS 2011. GADAM

      Agris Rozentāls
      Agris Rozentāls
      FKTK Finanšu tirgus analītiķis

      “Atsākoties darba samaksas pieaugumam un mazinoties bezdarbam, uzlabojas mājsaimniecību finanšu stabilitāte. Iedzīvotāju pakāpeniski atmaksātie kredīti mazina kopējo maksājumu slogu pret IKP, tomēr tas ir par augstu, lai mājsaimniecības spētu atlicināt līdzekļus nepieciešamo uzkrājumu veidošanai.”

      KOMENTĀRS 2010. GADAM

      Agris Rozentāls
      Agris Rozentāls
      FKTK Finanšu tirgus analītiķis

      “Sākas pārmērīgā mājsaimniecību parādu sloga mazināšanās gan atmaksājot esošos kredītus, gan mazinoties kreditēšanas aktivitātei kopumā. Arī EURIBOR likme ir zema. Gada sākumā, sasniedzot augstāko punktu, apstājas straujais bezdarba pieaugums, un turpmāk bezdarbs pakāpeniski mazinās.”

      KOMENTĀRS 2009. GADAM

      Agris Rozentāls
      Agris Rozentāls
      FKTK Finanšu tirgus analītiķis

      “Globālās finanšu krīzes iespaidā sarūk kreditēšanas apjoms. Tādējādi mazinās iedzīvotāju procentu maksājumu slogs pret IKP, ko ietekmē arī strauja EURIBOR likmes samazināšana. Taču negaidīti augsts bezdarba pieaugums un ievērojams darba samaksas kritums pasliktina mājsaimniecību finanšu stabilitāti. Finansiālās ievainojamības līmenis ir ļoti augsts.”

      KOMENTĀRS 2008. GADAM

      Agris Rozentāls
      Agris Rozentāls
      FKTK Finanšu tirgus analītiķis

      “Līdz gada pēdējam ceturksnim kreditēšanas attīstība turpinās. Taču darba samaksas pieaugumu, kas iepriekš daļēji kompensēja arvien pieaugošo procentu maksājumu nastu pret IKP, tagad "apēd" augstais inflācijas līmenis. Mājsaimniecību finanšu stabilitāte ir būtiski apdraudēta.”

      KOMENTĀRS 2007. GADAM

      Agris Rozentāls
      Agris Rozentāls
      FKTK Finanšu tirgus analītiķis

      “Aktīvās kreditēšanas dēļ turpina pieaugt iedzīvotāju kopējo procentu maksājumu slogs pret IKP, ko veicina arī EURIBOR likmes kāpums. Kompensējošo lomu joprojām pilda darba samaksas pieaugums un ļoti zems bezdarba līmenis valstī.”

      KOMENTĀRS 2006. GADAM

      Agris Rozentāls
      Agris Rozentāls
      FKTK Finanšu tirgus analītiķis

      “Turpinās ļoti strauja kreditēšana un EURIBOR likmes pieaugums vēl palielina kopējos % maksājumus pret IKP, ko pagaidām kompensē vidējās darba samaksas straujš pieaugums. Kredītu nastai augot straujāk nekā noguldījumiem, palielinās mājsaimniecību finanšu ilgtspējas apdraudējums.”

      KOMENTĀRS 2005. GADAM

      Agris Rozentāls
      Agris Rozentāls
      FKTK Finanšu tirgus analītiķis

      “Pēc iekļaušanās ES Latvijas banku sektorā ieplūst lēti naudas resursi. Komercbankas ļoti aktīvi piedāvā pieeju lētiem kredītiem, kas veicina strauju kreditēšanas pieaugumu. Pirmie signāli, ka mājsaimniecību finansiālā ilgtspēja varētu būt apdraudēta, pārāk strauji uzņemoties kredītsaistību slogu.”

      KOMENTĀRS 2004. GADAM

      Agris Rozentāls
      Agris Rozentāls
      FKTK Finanšu tirgus analītiķis

      “Mājsaimniecību finanšu situācija ir stabila. Tomēr šajā ekonomiskās attīstības līmenī iedzīvotāju noguldījumu attiecībai pret IKP vajadzētu būt augstākai. Finanšu stabilitātes stiprināšanai ir jāveido uzkrājumi.”