Jāzina, ka:
pensiju fonds administrē pensiju plānus un Tavu individuālo kontu, kurā reģistrē visas iemaksas, ienākumus no ieguldījumiem, kā arī visus atskaitījumus;
izvēlētais pensiju plāns nekādā veidā negarantē peļņu vai noteiktu ienesīguma līmeni, savukārt vēsturiskais ienesīgums negarantē tādu pašu ienesīgumu nākotnē;
pirms plāna izvēles noteikti salīdzini pensiju plānu atskaitījumus, kas tiek maksāti komisijas maksu veidā pensiju fondam, līdzekļu pārvaldītājam un līdzekļu turētājam, lai izvērtētu, kuram pensiju plānam tās ir visatbilstošākās Tavām interesēm;
ieguldījumu politiku izstrādā un līdzekļu pārvaldītāju izvēlas pensiju fonds, savukārt līdzekļu pārvaldītājs iegulda Tavus līdzekļus atbilstoši šai politikai;
Tavs uzkrātais papildpensijas kapitāls būs atkarīgs no veikto iemaksu apjoma un ieguldījumos gūtās peļņas;
jo lielākas ir Tavas regulārās iemaksas pensiju fondā un jo augstāku ienesīgumu nodrošina līdzekļu pārvaldītājs, jo lielāks uzkrātais kapitāls sagaidāms, sasniedzot pensijas vecumu;
ja Tev patīk riskēt, tad Tev piemēroti būs pensiju plāni ar aktīvu ieguldījumu stratēģiju, kas lielu daļu līdzekļu iegulda akcijās un citos kapitāla vērtspapīros un ir vairāk pakļauti cenu svārstībām īsākā laikposmā, toties ilgtermiņā var panākt lielāku peļņu;
ja Tev nepatīk risks, tad piemērotāki būs konservatīvie pensiju plāni, kas iegulda galvenokārt obligācijās un banku depozītos;
pensiju plānos nav paredzētas nekādas garantijas, tas nozīmē, ka iespējamo ieguldījumu cenu svārstību dēļ, piemēram, to cenu krituma gadījumā, var samazināties ne tikai uzkrātā peļņa, bet īpaši nelabvēlīgos apstākļos arī Tavu iemaksu pamatsumma;
tāpēc, tuvojoties pensijas vecumam, būtu jāpārskata izvēlētā ieguldījumu stratēģija un jāizvēlas konservatīvāka, lai ilgtermiņā uzkrātais kapitāls īsi pirms izmaksas vairs netiktu pakļauts straujām cenu svārstībām;
iesaistoties pensiju plānā īsi pirms pensijas vecuma sasniegšanas, ir risks nesasniegt vēlamo rezultātu, jo īstermiņa kapitālu daudz būtiskāk ietekmē cenu svārstības un atskaitījumu apjoms;
uzkrātos līdzekļus pensiju plāna dalībnieka nāves gadījumā manto viņa mantinieki.
Kas ir privātie pensiju fondi?
Privātie pensiju fondi piesaista iemaksas ar mērķi ilgtermiņā uzkrāt papildu kapitālu dalībnieku vecumdienām. Atbilstoši likumam uzkrāto kapitālu ikviens dalībnieks var saņemt, tikai sasniedzot pensiju plānā noteikto vecumu, kas nevar būt mazāks kā 55 gadi (ir dažu profesiju izņēmumi, kā arī, kļūstot par I grupas invalīdu uz mūžu, uzkrātos līdzekļus var saņemt ātrāk).
Ir atklātie un slēgtie pensiju fondi. Slēgtos pensiju fondus dibina darba devējs, lai krātu papildpensiju vecumdienām saviem darbiniekiem. Slēgtajos pensiju fondos tādējādi var iestāties tikai šī darba devēja – akcionāra darbinieki. Dalībnieki var piedalīties pensiju fondā individuāli vai ar darba devēja starpniecību, kad iemaksas dalībnieku labā veic darba devējs, bet, protams, jebkurš dalībnieks var vienoties ar pensiju fondu un papildus individuāli veikt iemaksas arī pats. Savukārt, ja dalībnieks piedalās pensiju fondā individuāli, tad iemaksas vai nu veic pats dalībnieks, vai viņa labā tās var veikt cita fiziska persona.
Atklātos pensiju fondus dibina bankas vai dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, un šajos pensiju fondos var iestāties jebkura persona.
Pensiju plānus, saskaņā ar kuriem notiek gan iemaksu veikšana, gan līdzekļu ieguldīšana un uzkrātā kapitāla izmaksāšana, izstrādā pensiju fonds. Katrs pensiju fonds parasti piedāvā vienu vai vairākus pensiju plānus. Šobrīd Latvijā piedāvātie pensiju plāni galvenokārt atšķiras pēc to ieguldījumu stratēģijām, komisijas maksas jeb atskaitījumu struktūras un valūtām, kādās tiek veiktas iemaksas un krāts kapitāls. Pensiju plāna dalībnieks var brīvi mainīt pensiju plānu, izvēloties citu tā paša pensiju fonda piedāvāto plānu, vai veikt pārskaitījumu uz citu pensiju fondu.
uzzini, kas Tevi AIZSARGĀ
