Gudra mājsaimniecība ir tāda, kas plāno savus regulāros ienākumus un izdevumus, vienmēr noteiktu summu atvēlot uzkrājumu veidošanai. Naudas rezerve ļaus izturēt iespējamus finansiālus satricinājumus un saglabāt stabilitāti noteiktā laika periodā par spīti visam. Saskaņā ar Latvijas finanšu pratības stratēģiju par mājsaimniecības finanšu stabilitāti var runāt tad, kad tai ir uzkrājumu līmenis vismaz triju mēnešu ienākumu apmērā.

Pirmajā mirklī varētu šķist, ka NAUDAS SKOLA ir mācību iestāde vai tālākmācības kursi kādiem interesentiem par naudu un tās aprites likumībām. Taču patiesībā NAUDAS SKOLA ir Latvijas Bankas izveidota izglītojoša vietne internetā - www.naudasskola.lv

Latvijā (un arī citur pasaulē) finanšu pakalpojumu sniedzēju stabilitāti un darbību uzrauga FKTK, bet banku klientu kā patērētāju (fizisko personu) tiesību aizsardzību nodrošina cita organizācija - Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)

www.ptac.gov.lv

Ir labi zināt savas tiesības un izprast finanšu pakalpojumu būtību, taču atbildīgs klients būs tāds, kurš izpratīs, ka viņam ir arī savi pienākumi veicami, lai varētu sacīt – jā, šis cilvēks savas privātās finanses pārvalda prātīgi.

FKTK eksperti iesaka veidot šādus ieradumus:

• saglabā svarīgākos finanšu dokumentus...

Eiropas banku vienotā uzraudzība jeb oficiāli - Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) (Single Suprevisory Mechanism jeb SSM angļu valodā) ir finanšu uzraudzības sistēma, kas izveidota ar mērķi nodrošināt Eiropas banku sektora drošību un noturību. VUM ir būtiskākais topošās Eiropas Banku savienības elements. Šajā mehānismā tagad ietverta arī Latvijas banku sistēma. 

Centrālā banka ir katras valsts galvenā banka, kuras darbība būtiski atšķiras no komercbankām. Proti, centrālās bankas galvenais uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti jeb patēriņa cenu mērenu kāpumu savā valstī. Savā ziņā centrālā banka darbojas kā komercbanku banka, ietekmējot naudas piedāvājumu finanšu tirgū,

Sadarbībā ar Datu valsts inspekciju un FKTK Finanšu nozares asociācija ir sagatavojusi infografiku: "Mīti un patiesība - Vispārīgā datu aizsardzības regula: ko tā nozīmē man kā bankas klientam”,  kas apskata 10 biežākos mītus finanšu nozarē saistībā ar šo regulu.

INFOGRAFIKA

Akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina, ka Tu esi kādas akciju sabiedrības daļas īpašnieks. Savukārt akciju tirgus ir valstiski regulēts mehānisms (parasti fondu birža), kurā preču vietā ir uzņēmumu akcijas. Akciju tirgus siedz iespējas pirkt un pārdot uzņēmumu akcijas un citus finanšu instrumentus, jo tirgus ir vieta, kur divas puses satiekas - viena vēlas pārdot, otra nopirkt. 

Finanšu instrumentu tirgus ir valstiski regulēt mehānisms, kura ietvaros notiek tirdzniecība ar dažādiem finanšu instrumentiem - akcijām, obligācijām, krājobligācijām, vekseļiem, ieguldījumu apliecībām, valūtu un atvasinātajiem finanšu instrumentiem regulētā vidē. 

Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība (KKS) ir tās biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs, lai sniegtu finanšu pakalpojumus tikai saviem biedriem.

Par KKS biedru Tu vari kļūt, iegādājoties KKS pajas, un atšķirībā no bankas klienta Tev kā KKS biedram būs iespēja iesaistīties arī lēmumu pieņemšanā, taču neatkarīgi no piederošo paju skaita, Tev būs tikai viena balss. Tādējādi, ja Tu esi KKS biedrs, Tu vienlaikus esi gan tās īpašnieks, gan klients, jo KKS pieder biedriem un tikai biedri var saņemt tās pakalpojumus. 

Akciju sabiedrība ir uzņēmums, kura kapitālu veido katra akcionāra ieguldījums šīs sabiedrības daļās jeb akcijās akcija

Latvijā akciju sabiedrības pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 35 000 eiro. 

Dividendes ir akciju sabiedrības peļņas daļa, kuru akcionāri ir nolēmuši izmaksāt katram akciju īpašniekam, atbilstoši viņa akciju skaitam. 

Tev kā akciju īpašniekam ir svarīgi zināt, ka dividendes nav garantētas izmaksas.

Akciju emisija ir akciju sabiedrības papildu akciju izlaišana, lai piesaistītu jaunu finansējumu akciju sabiedrības darbības paplašināšanai, pilnveidei vai citiem plāniem. 

Ja Tu vēlies iegādāties vērtspapīrus un darboties finanšu instrumentu tirgū, tad Tev nepieciešams atvērt vērtspapīru kontu. Tas ir īpašs konts bankā vai brokeru sabiedrībā, kurā tiek uzskaitīti un glabāti tikai Tavi vērtspapīri (t.i., finanšu instrumenti), kā arī veikti norēķini par Taviem vērtspapīru darījumiem. 

Ikvienam akcionāram (vai vairākiem kopā) ir tiesības izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumus pārējiem akciju sabiedrības akcionāriem un dažos gadījumos arī pienākums to darīt, piemēram, iegūstot savā īpašumā tādu daudzumu akciju, kas nodrošina noteiktu apmēru balsstiesību. Jebkurā atpirkšanas piedāvājumā visiem akcionāriem ir līdzvērtīgas tiesības pārdot savas akcijas piedāvājuma izteicējam (-iem) par vienādu cenu, kuru ir apstiprinājusi FKTK. 

Emitenti ir tie uzņēmumi (arī personas), kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un kurus uzrauga FKTK.

Emitentu saraksts ir pieejams FKTK mājas lapā.

Laika gaitā nauda zaudē savu vērtību, jo inflācija mazina naudas pirktspēju – ar to pašu naudas summu rītdien vairs nevarēsi nopirkt tikpat daudz preču un pakalpojumu kā pirms pieciem vai vairāk gadiem. Tāpēc "nauda zeķē" nav uzskatāms par labāko naudas uzglabāšanas veidu ilgtermiņā.Ja Tev ir uzkrāti brīvi naudas līdzekļi, kas nav nepieciešami Tavam "drošības spilvenam", tad vari apsvērt iespēju ieguldīt šos brīvos līdzekļus, lai tos pavairotu - gūstot peļņu. 

Tavi pasīvi ir Tavu kredītu un citu parādu kopums – aizņēmumi no privātpersonām, līzingi un kredīti gan banku, gan nebanku kredītdevēju izsniegti, kas visi Tev ir/būs jāatmaksā. Savukārt visi parādi, kas jau atmaksāti, vairs nav Tavi pasīvi.

Latvijas Banka ir izveidojusi un kopš 2008. gada uztur Kredītu reģistru, kurā centralizēti tiek uzkrātas ziņas par visiem Latvijas kredītņēmējiem (bankās un krājaizdevu sabiedrībās), to galviniekiem, saistībām un saistību izpildes gaitu. Tādējādi Kredītu reģistrs ir kā papildu instruments finanšu stabilitātes nodrošināšanā, jo reģistrs dod iespēju tā dalībniekiem (informācijas sniedzējiem), t.sk. bankām un krāaizdevu sabiedrībām novērtēt ikviena aizņēmēja maksātspēju un saistību izpildes vēsturi, lai efektīvāk vadītu kredītriskus.

INFOGRAFIKA: Kas jāzina par Kredītu reģistru?