Finanšu un kapitāla tirgus komisija jeb FKTK ir valsts iestāde, kas dod atļauju strādāt (izsniedz licences), regulē un pārbauda komercuzņēmumus, kas Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus. FKTK ir vairāk kā 250 darbinieki, kas uzrauga vairāk nekā 300 finanšu sektora dalībnieku darbību bankas, krājaizdevu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas starpniekus, finanšu instrumentu tirgus dalībniekus, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējus, privātos pensiju fondus, maksājumu iestādes un e-naudas iestādes, Fondu Biržu, emitentus un Centrālo depozitāriju. 

Valsts rūpējas par finanšu sektora klientu interešu aizsardzību, jo nedrīkst pieļaut, ka tirgus dalībnieka neveiksmīgas darbības dēļ, zaudējumus ciestu tie, kuri, ir bez pieredzes finanšu jautājumos un tāpēc savus brīvos līdzekļus ir uzticējuši profesionāļiem, kas ir saņēmuši uzrauga licenci darbības veikšanai šajā jomā. Mūsu valstī ir vairāki garantiju fondi, kuros tiek uzkrāta nauda iespējamu kompensāciju izmaksām klientiem. Šajos fondos, kurus apsaimnieko FKTK, finanšu pakalpojumu sniedzēji regulāri iemaksā noteiktu summu.

Ar Noguldījumu garantiju fonda (NGF) starpniecību katrā bankā un/vai krājaizdevu sabiedrībā Latvijas valsts Tev garantē 100 000 eiro.

Finanšu pratība ir samērā jauns termins, kas tulkots no angļu valodas līdzinieka – financial literacy, pasaulē attīstoties uzskatam, ka jāveicina katra iedzīvotāja, katras mājsaimniecības izpratne par finanšu pasauli, tās piedāvājumiem un iespējamiem riskiem, jo finanšu pakalpojumi mūsdienās ir pieejami ikvienam cilvēkam.

Tādējādi finanšu pratība (lietpratība) ir gan zināšanas par finansēm, gan prasmes tās izmantot, izvēloties piemērotus pakalpojumus un veidojot savu finansiālo labklājību nākotnē.

“Mazā naudas ābece” nav mācību grāmatiņa bērniem par pamatlikumiem naudas pasaulē, bet gan Latvijas Bankas izglītojošās interneta vietnes www.naudasskola.lv sadaļa.

Finanšu pasaulē ar vārdu ieguldījums saprot, nevis kā sarunvalodā Tavu līdzdalību kāda notikuma norisē, bet gan konkrētas naudas summas iztērēšanu noteiktam mērķim vai finanšu pakalpojuma iegādei, ar nolūku zināmā laika posmā nopelnīt vairāk nekā tika šodien tam iztērēts. Atšķirībā no naudas noguldījuma bankā, kura pamatsummas un arī nopelnīto nelielo peļņas procentu atgūšanu Tev garantē valsts (bankas neveiksmes gadījumā), atceries, ka, ieguldot savus brīvos līdzekļus, Tu uzņemies daudz vairāk riska, t.sk. risku zaudēt visu sākotnēji ieguldīto, taču pastāv arī iespēja nopelnīt daudz vairāk, nekā tika ieguldīts.

Peļņa ir starpība starp Taviem izdevumiem (piemēram, ziedu stādu pirkumam vai tikpat labi kāda uzņēmuma akciju, ieguldījumu apliecību iegādei) un ienākumiem, kurus iegūsti, realizējot (pārdodot) šīs akcijas vai izaugušos ziedus pēc kāda laika, kad ir pieaugusi to vērtība. Ja tā ir noticis, tad naudā izmērāmā starpība ir Tava peļņa. Legālā uzņēmējdarbībā ir jārēķinās, ka Tava tīrā peļņa, ar kuru vari brīvi rīkoties, ir tā naudas summa, no kuras ir veikti spēkā esošo nodokļu atskaitījumi, to sauc arī par neto peļņu.

Nauda, ko mēs ikdienā izmantojam, lai iegūtu kādu pakalpojumu vai preci, ir šīs preces/pakalpojuma materiālās vērtības ekvivalents jeb mērs. Tā kā mērinstruments parāda, cik daudz darba un izejmateriālu ieguldīts šajā precē un cik tā ir vērtīga. Tāpat kā cilvēks strādā, rada, izdomā kaut ko, un saņem atalgojumu. Ar šīs vērtības ekvivalentu jeb naudu Tu dodies pie citiem cilvēkiem, lai iegādātos kaut ko atbilstoši savām vajadzībām un vēlmēm.

Bankas ir komercuzņēmumi, kas saviem klientiem nodrošina finanšu pamatpakalpojumus kā naudas glabāšana un tās izsniegšana/izmaksa (filiālēs un bankomātos), maksājumu veikšana, valūtu maiņa, aizdevumu izsniegšana un vēl citus pakalpojumus, kas nepieciešami mūsdienīgai naudas apritei. Kļūstot par bankas klientu, ir jārēķinās ar noteiktām izmaksām par katru no šiem pakalpojumiem.

Vēsturiski vārds banka aizgūts no itāļu valodas vārda banco (tulk. – galds, sols), jo viduslaiku pirmie baņķieri veica naudas maiņas darījumus turpat uz sola vai galda tirgus laukumā.

Finanšu pakalpojums ir ikviens pakalpojums, ko Tev piedāvā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki – bankas un krājaizdevu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, starpnieki, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un privātie pensiju fondi, e-naudas iestādes un maksājumu iestādes. Visi Latvijā licencētie tirgus dalībnieki ir atrodami FKTK mājas lapā sadaļā "Tirgus dalībnieki".

Maksājumi, pārskaitījumi, noguldījumi un ieguldījumi, kredīti un darījumi ar finanšu instrumentiem, apdrošināšanas polišu iegāde vai citiem vārdiem – visas darbības ar naudu, kas nav tieši saistītas ar kādas preces vai pakalpojuma iegādi, ir finanšu pakalpojumi. Piemēram, rēķina apmaksa restorānā skaidrā naudā nebūs finanšu pakalpojumus, taču ja tas notiks ar bankas izsniegtas norēķinu kartes un termināļa palīdzību, tad tas būs finanšu pakalpojums, kam būs noteiktas izmaksas, un tās segs vai nu maksātājs (tātad Tu) vai arī pakalpojuma sniedzējs (šajā gadījumā restorāns).

Maksājumu jeb norēķinu karte ir neliela plastikāta plāksnīte (8.5x5.5mm), kura satur īpaši apstrādātu informāciju. Bankas un arī citi finanšu pakalpojumu sniedzēji, t.s. nebanku tirgus dalībnieki, Tev kā klientam piedāvā šādu karti, lai Tu, izmantojot savu unikālo PIN kodu, varētu piekļūt savai naudai, iepirkties un veikt norēķinus par precēm un pakalpojumiem augu diennakti. Ar šādu karti vari izmantot arī papildpakalpojumus bankomātos - apskatīt, cik naudas atlicis, izņemt un iemaksāt naudu savā kontā, mainīt PIN kodu un veikt norēķinus, ja bankomāts nodrošina šādas iespējas.

Tā ir speciāli izveidota bankas interneta lapa, kurā Tu bankai vari dot rīkojumus dažādu darījumu veikšanai no Tava konta jeb attālināti pārvaldīt savas finanses jebkurā diennakts laikā un no ikvienas vietas pasaulē, kur ir pieejams internets. Savā ziņā tā ir bankas filiāle internetā. Lai kļūtu par internetbankas (i-bankas) klientu, Tev ir jābūt kādas bankas klientam, kura piedāvā šādu pakalpojumu un arī jāparaksta līgums par i-bankas pieslēgšanu.

Bankomāts ir bankas filiālē vai citā publiskā vietā (uz ielas, veikalā, degvielas uzpildes stacijā u.c.) novietota pašapkalpošanās iekārta, kurā glabājas skaidra nauda. Ievietojot tajā savu maksājumu karti un ar klaviatūru ievadot un apstiprinot savu PIN kodu, Tu vari izņemt no sava konta (arī iemaksāt) skaidru naudu jebkurā diennakts laikā. Bankomātos var apskatīt arī kartes konta atlikumu, apmaksāt rēķinus, mainīt PIN kodu u.c., taču tie var būt maksas pakalpojumi. Visas darbības, kas Tev jāveic – jāizvēlas sarunvaloda, jāievada PIN kods, jāizvēlas naudas summa, būs redzamas uz ekrāna.

Lai kļūtu par pilnvērtīgu bankas klientu un atvērtu kontu jeb  it kā savu personisko "naudas maciņu"  tajā, Tev jābūt pilngadīgam un jādodas uz izvēlēto banku, ņemot līdzi pasi vai personas identifikācijas karti.

Banka lūgs Tevi aizpildīt anketu, kurā būs jānorāda pamatdati par sevi, kontaktinformācija un arī konta izmantošanas mērķi.

Maksājumu iestādes tāpat kā citi finanšu sektora dalībnieki piedāvā Tev konkrētus finanšu pakalpojumus, proti, šīs ir FKTK uzraugāmas komercsabiedrības, ar kuru starpniecību vari veikt dažādus maksājumus. 

Tiem, kas ikdienā lieto internetbanku dažādiem norēķiniem, pirmajā mirklī nav saprotams – kādēļ maksājumi būtu jāuztic šādām iestādēm? Taču jāatceras, ka internetbanku klienti ir 70% Latvijas iedzīvotāju, bet 6% nemaz nav sava konta bankā, kur nu vēl internetbanka. Lūk, tad talkā nāk maksājumu iestādes, kurās visbiežāk dažādu rēķinu apmaksai ir mazākas izmaksas nekā komercbankās. 

Ja Tu vēlies kļūt par kādas bankas pilnvērtīgu klientu, Tev šajā bankā ir jāatver konts – jāizveido it kā savs personiskais "naudas maciņš" bankā. Banka Tavam kontam jeb "maciņam" piešķirs īpašu numuru. Latvijā kopš 2005. gada tiek izmantoti IBAN (International Bank Account Number) numuri, kuros var būt līdz pat 21 (burtam un skaitļu zīmei) bez atdalīšanas – valsts kods, pārbaudes skaitļi, bankas kods un Tava konta numurs.

PIN kods (Personal Identification Number – angļu val.) ir četru ciparu kombinācija, kuru Tev piešķir banka un izsniedz to slēgtā aploksnē, kad Tu saņem savu maksājumu karti. 

Uz Tavas norēķinu kartes, kuru izsniegusi banka, ir iezīmēta dažāda veida informācija. Uz kartes virsmas priekšpusē ir visiem redzamie dati – numurs, derīguma termiņš un Tavs vārds un uzvārds, bet kartes aizmugurē gara skaitļu kombinācija, kura pēdējie trīs vai četri skaitļi veido t.s. CVV kodu (Card Verification Value - angļu val.)

Finanšu pakalpojumi kļuvuši par ikdienas nepieciešamību, lai pilnvērtīgi iekļautos mūsdienu sabiedrībā, tāpēc Latvijas komercbankām, kuras apkalpo patērētājus, ir pienākums nodrošināt pakalpojumu – norēķinu kontu ar pamata funkcijām jeb pamatkontu.

Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kas nodrošina piekļuvi maksājumu kontam ar pamatfunkcijām patērētājam – fiziskai personai, kas ir Eiropas Savienības (ES) rezidents. 

Latvijā pienākums piedāvāt pamatkonta pakalpojumu ir tām kredītiestādēm, kuru komercdarbības modelis paredz ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu sniegšanu.