Kas ir "ātrais" jeb SMS kredīts?

Šis pakalpojums Latvijā visaktīvāk attīstījies pēc globālās finanšu krīzes, kad bankas kļuva piesardzīgākās privātpersonu kreditēšanā, savukārt iedzīvotājiem, krītoties ienākumu līmenim, arvien biežāk pietrūka līdzekļu iztikšanai t.s. no algas līdz algai. Lielbritānijā šos kredītus tā arī sauc – Pay-day loans. Šiem aizdevumiem raksturīgas nosacīti mazas aizdevuma summas un īss termiņš – parasti nedēļa, divas vai viens mēnesis ar iespēju pagarināt, bet ļoti augsti procentu maksājumi. Ātros kredītus (saukti arī par sms kredītiem vai e-kredītiem), iespējams saņemt ātrāk nekā bankās. Visbiežāk tas notiek bez Tavas fiziskās klātbūtnes

– interneta vidē aizpildot pieteikuma formu un pārskaitot 1 centu aizdevējam Tu identificē sevi un pēc izvērtējuma saņem naudu apm. pusstundas laikā. Taču par ērtībām ir jāmaksā augsti procenti, jo, šādiem kredītu izsniedzējiem ir lielāks risks, ka faktiski nezināmais klients (bez iepriekšējas sadarbības pieredzes un kredītvēstures) nevēlēsies vai nespēs atmaksāt piešķirto aizdevumu.

Piedāvājumus Tu vari salīdzināt pēc gada procentu likmēm (GPL), kas ietver visas izmaksas – procentus un komisijas, kas patērētājam jāmaksā, atdodot kredītu. Latvijā GPL svārstās ap 250% no pamatsummas. Ātrie kredīti parasti ir jāatdod uzreiz visa summa plus procenti. Vienmēr izrēķini, cik daudz tas būs un kā atdosi kredītu nolīgtajā termiņā. Turklāt ja pagarināsi šāda kredīta atdošanas termiņu, tad ātri vien būsi pārmaksājis vairākkārt. Piemēram, paņemot 200 EUR uz 1 mēnesi, Tev būs jāatdod apm. 250 EUR. Tev piedāvās iespēju pagarināt vēl uz mēnesi (jo īsāks pagarinājuma termiņš, jo neizdevīgāka maksa) par, teiksim, 60 EUR. Pagarinot šo kredītu vairākas reizes līdz atmaksai, Tu būsi atdevis jau vismaz dubultā no sākotnējās summas. Kavējot atmaksu vai pagarināšanu, klāt nāks soda naudas, kas parasti ir 1% dienā no atlikušās parāda summas. Izvēloties kredītus ar tik augstām izmaksām, Tu riskē ar savu finanšu stabilitāti. Ja Tev pietrūkst līdzekļu iztikai šomēnes, tad rēķinies, ka nākamajā Tev naudas būs tikpat cik šajā, taču vēl papildus būs jāatdod šis kredīts un procenti. Tāpēc ātrie kredīti nevar būt veids kā segt negatīvo starpību starp ikmēneša ienākumiem un izdevumiem.

Ātro kredītu komersantus neuzrauga FKTK, bet Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (Ekonomikas ministrija), kurš arī licencē visus patērētāju kreditētājus Latvijā.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi video apkopojumu par ātro kredītu raksturu.

Ja vēlies uzzināt par cilvēku pieredzi ar ātrajiem kredītiem citās valstīs, lasi šeit.