Eiropas centrālā banka jeb ECB ir Eiropas Savienības (ES) valstu kopīgi veidota finanšu iestāde, kas nodarbojas ar eiro valūtas pārvaldību un īsteno ES ekonomikas un monetāro politiku. Tās galvenais mērķis ir rūpēties par cenu stabilitāti eirozonā, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un jaunu darbvietu veidošanos. ECB tika dibināta 01.06.1998., un tā atrodas atrodas Frankfurtē (Vācija). ECB

Monetārā politika ir valsts centrālās bankas īstenotu pasākumu kopums, kura galvenais mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti valstī, regulējot naudas daudzumu jeb piedāvājumu finanšu tirgū.

Fiskālā politika ir nostādņu un lēmumu kopums, kas nosaka valsts darbību kopējo ienākumu un izdevumu pārdalē jeb citiem vārdiem nodrošina pamatprincipus, kā tiek veikti valsts tēriņi un kā tie tiek segti.

Valdība īsteno fiskālo politiku, lai panāktu nepieciešamās izmaiņas ekonomikā – nosakot kādā apmērā tiek finansēti konkrēti pasākumi un no kurienes šie izdevumi tiks iegūti, kā arī veicot izmaiņas tiesiskajā regulējumā (piemēram, nosakot uzņēmumu dibināšanas prasības).   

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir neatkarīga koleģiāla valsts institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt fiskālās disciplīnas ievērošanas uzraudzību.

Vienotais noregulējuma mehānisms (VNM, angļu val. – SRM) ir otrā daļa no Eiropas banku savienības jeb Eiropas jaunās finanšu uzraudzības sistēmas plāna. Par banku savienības pirmo soli - Vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) jau varēji lasīt Ābeces B līmenī.

VNM darbību sāka 2016. gada 1. janvārī. Tas nozīmē, ja kādai Eiropas bankai (arī Latvijā strādājošai) rodas problēmas un tā vairs nespēj strādāt vai pildīt saistības pret klientiem (maksātnespēja, bankrots), bankas iespējamās glābšanas risinājumam varēs izmantot vairāk rīku, nekā tas bijis iepriekš. 

Pirms sākt sadarbību ar kādu banku, klientiem vienmēr svarīgs bijis jautājums – kura banka ir pati drošākā? Uz šādu jautājumu nav tiešas atbildes, jo bankas ir lielas un mazas, ar plašu klientu loku vai tikai nišas klientiem, arī to biznesa modeļi būtiski atšķiras.

Tomēr klientu ērtība FKTK ir atlasījusi būtiskākos banku finanšu rādītājus un apkopojusi tos interaktīvā rīkā BANKU KOMPASS.

Pirmreizējais akciju tirgus ir akciju sabiedrības publisks piedāvājums visiem potenciālajiem ieguldītājiem (akciju pircējiem) nolūkā piesaistīt papildu kapitālu (naudu) šīs akciju sabiedrības attīstībai. 

Indeksam piesaistīts ieguldījumu fonds ir ieguldījumu fonds, kurš izveidots, lai fonda dalībniekiem nodrošinātu ienesīgumu, kas pirms pārvaldīšanas izmaksu ieturēšanas pēc iespējas precīzāk atbilst konkrēta finanšu tirgus indeksa ienesīgumam.

Savukārt tirgus indekss ir rādītājs, kas atspoguļo konkrēta finanšu tirgus vidējo situāciju, nevis tikai katra finanšu instrumenta cenu. Piemēram, pasaulē pazīstamais "S&P 500" indekss attēlo 500 lielu ASV biržās NYSE un NASDAQ tirgotu uzņēmumu kapitāla vērtspapīru vidējo svērto cenu.

Otrreizējais akciju tirgus ir darījumi, kas sākas pēc pirmreizējā akciju tirgus

Veicot ieguldījumus, vienmēr atceries, ka darbojas šāda likumsakarība – jo lielāku peļņu no sava ieguldījuma vēlies gūt, jo lielāks risks jāuzņemas.

Riskantiem ieguldījumiem nav iespējamās peļņas ierobežojumu un attiecīgi nav arī ierobežojumu zaudējumu apjomam –  Tu vari gan gūt ievērojamu peļņu, gan arī ciest būtiskus zaudējumus vai pat zaudēt visus savus ieguldītos līdzekļus, jo svārstības finanšu tirgos var būt gan augšupejošā, gan lejupslīdes virzienā. 

Risku diversifikācija ir ieguldījuma sadalīšana starp vairākiem finanšu instrumentiem vai dažādām finanšu instrumentu kategorijām, lai viena finanšu instrumenta cenu svārstības neatstātu būtisku ietekmi uz kopējo ieguldījuma summu.

Ekonomikas stimulēšanai un lētākas naudas pieejamībai finanšu tirgos pēdējos gados vairāku valstu centrālās bankas regulāri pazemināja likmes, līdz kamēr... 2015. gads finansēs mums atnesa jaunu vārdu savienojumu – negatīvā procentu likme, jo gada vidū vairāku mēnešu starpbanku darījumu likme jeb EURIBOR bija negatīva.