Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauja 2019

Latvijas iedzīvotāju trešā finanšu pratības aptauja un Indeksa aprēķināšana veikta pēc FKTK pasūtījuma sadarbībā ar SIA “Aptauju centrs” 2019. gada rudenī. Aptaujāti 1001 respondenti vecumā no 18 līdz 79 gadiem. Aptauja veikta tiešās intervijas veidā respondentu dzīvesvietās latviešu un krievu valodā. 

Galvenie indeksa secinājumi:

Lēmumu par finanšu pakalpojumu izvēli ietekmējošie avoti

Attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumiem, kuru izmantojis pietiekams respondentu skaits, lai sniegtu iespējas pētniekiem situāciju novērtēt, patiess ir apgalvojums, ka pieaugušas izvēles iespējas (vai arī izvēlīgums) – respektīvi, lielāka respondentu daļa norāda, ka izvērtējuši vairākus piedāvājumus pirms lēmuma pieņemšanas. Un tas vienlīdz attiecas gan uz pakalpojumiem, kas tagad izmantoti biežāk (apdrošināšana), gan uz tiem, kas retāk (kredīti).

Bezskaidras naudas izmantošana

Šogad pirmoreiz iekļāvām anketā jautājumus par bezskaidras naudas izmantošanu. Visbiežāk skaidra nauda tiek, izmantota, norēķinoties par apģērbu, pārtiku, sadzīves precēm, respektīvi, iepērkoties veikalos un tirgos. Jau retāk skaidra nauda tiek izmantota, iegādājoties biļetes uz izklaides pasākumiem vai norēķinoties par komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt pavisam reti skaidra nauda tiek izmantota norēķinos par ceļojumiem un ārzemēs veiktajos norēķinos (par viesnīcām restorāniem – te gan jāņem vērā, ka tas jau lielā mērā ir atkarīgs no apmeklēto zemju skaidras un bezskaidras naudas izmantošanas īpatnībām).

Apmierinātība ar savu finanšu situāciju

Konstatējams neliels apmierinātības pieaugums ar savu finanšu situāciju, ja salīdzina 2019.gada atbildes ar iepriekšējos pētījuma posmos saņemtajām.

Tēriņu plānošana

Līdz ar kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanos to respondentu īpatsvars, kas norāda veic pastāvīgu tēriņu plānošanu, lai izdevumi nepārsniegtu regulāros izdevumus, 2019.gadā ir samazinājies. Attiecīgi pieaudzis to īpatsvars, kas min, ka plāno to dažreiz un pēc nepieciešamības. Respektīvi, daļai sabiedrības situācija ir uzlabojusies tiktāl, ka totālu tēriņu plānošanu var aizstāt ar situatīvu. Mazliet pieaudzis arī to respondentu īpatsvars, kas apgalvo, ka neseko tēriņiem un neplāno tos vispār.

Spēja nosegt izdevumus, ja tiek zaudēti ienākumi

Šobrīd, salīdzinot ar situāciju pirms 4 gadiem, iedzīvotāji atzīst, ka, zaudējot ienākumus, spētu bez aizņemšanās iztikt ilgāk – to īpatsvars, kas varētu iztikt mazāk par mēnesi, samazinājies no 36% līdz 21%, savukārt to īpatsvars, kas varētu iztikt vismaz 3 mēnešus, pieaudzis no 19% līdz 26%.

Spēja nosegt neplānotus un lielus izdevumus bez aizņemšanās

Ja gadītos neplānoti lieli izdevumi, kas līdzinātos mēneša ienākumiem, 2015.gadā uz savu spēju tos segt, norādīja 29%, bet tagad šādu cilvēku īpatsvars pieaudzis līdz 37%. 

Pārliecība, ka visā pensijas periodā tiks nodrošināts tāds dzīves līmenis, uz kādu tiek cerēts

To cilvēku īpatsvars, kas ir drīzāk pārliecināti, ka ienākum pensijas periodā nodrošinās cerēto dzīves līmeni, kopš 2015.gada pieaudzis no 11 līdz 17%, savukārt to, kas nemaz nav pārliecināti, īpatsvars attiecīgi samazinājies no 46% līdz 35%. Tādējādi kopumā ir vērojams zināms optimisma pieaugums.

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptaujas 2019 rezultāti pieejami šeit