Dalies:
Dalies:
Analizējot pētījuma datus, var secināt, ka uzkrājumu veikšanas tradīcija Latvijas iedzīvotāju vidū ir vāji attīstīta. Piemēram, pēdējā gada laikā gandrīz puse (49%) iedzīvotāju nav veidojuši uzkrājumus vai arīviņiem nav līdzekļu, lai veidotu uzkrājumus. Tomēr ir arī daļa sabiedrības, kas noteiktā veidā veic uzkrājumus. 27% iedzīvotāju ir uzkrājuši skaidru naudu mājās, bet 24% vairāk līdzekļu noguldījuši bankas kontā, savukārt iemaksas krājkontā ir veikuši 8%.
Gandrīz katrs 4. iedzīvotājs šobrīd noteiktu daļu no saviem ienākumiem novirza uzkrājumu veikšanai. 17% šobrīd neuzkrāj, un kaut ko uzkrāt spētu tikai ar lielām grūtībām, no daudz kā atsakoties. 39% iedzīvotāju norāda, ka viņu ienākumi šobrīd nav pietiekami, lai, pat no ļoti daudz kā atsakoties, spētu uzkrāt. Savukārt 7% norāda, ka šobrīd neuzkrāj, taču ienākumi ir pietiekami lieli, lai spētu uzkrāt.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 43% iedzīvotāju, zaudējot savu galveno ienākumu avotu, spētu izdzīvot bez aizņemšanās nedēļu vai pat īsāku laika periodu. 24% spētu iztikt vismaz mēnesi, 20% - vismaz 3 mēnešus.
20% iedzīvotāju uzskata, ka par savu finansiālo nodrošinājumu pensijas vecumā jāsāk domāt jau līdz 20 gadu vecumam. 18% uzskata, ka par to jāsāk domāt vecumā no 21 līdz 25 gadiem. 21%, ka vecumā no 26 līdz 35 gadiem. Savukārt 19% norāda, ka finansiālais plāns pensijas vecumam jāsāk veidot sasniedzot 36 gadu vecumu.
Kopumā 75% sabiedrības nav pārliecināti, ka viņu ienākumi pensijas vecumā nodrošinās viņiem tādu dzīves līmeni visā pensijas periodā, uz kādu viņi ir cerējuši. Kopumā tikai 12% ir šāda pārliecība.
RAKSTI UN JAUTĀ
