Finanšu pratības indekss

Pēc vairāku gadu uzlabojuma mājsaimniecību finanšu stabilitātes rādītājs mazliet pasliktinājās, tomēr saglabājas stabili augstā līmenī. 2020. gadā rādītāja pasliktināšanos galvenokārt noteica Covid 19 pandēmijas laikā strauji pieaugošais bezdarba rādītājs. 2020. gadā kredītportfelis būtiski nemainījās, tomēr ierobežoto patēriņa iespēju apstākļos vidēji divas reizes straujāk (gandrīz par miljardu eiro), kā iepriekšējos gados, pieauga mājsaimniecību noguldījumi . Tas uzlaboja ne tikai noguldījumu un IKP attiecību, bet arī kredītu un noguldījumu attiecību, kas jau bija ļoti zemā līmenī (mājsaimniecības kredītos saņēmušas vidēji tikai ap 70% no noguldītā apjoma).

Mājsaimniecību finanšu apstākļi 2019.gadā turpināja uzlaboties. To veicināja, gan pēdējo 10 gadu laikā zemākais bezdarba līmenis, gan stabils un spēcīgs atalgojuma pieaugums vairākus gadus no vietas, kas rezultējies arī ievērojamā noguldījumu atlikumu kāpumā. Savukārt kredītportfelim būtiski nemainoties, uzlabojās arī kredītu un noguldījumu attiecība, kas jau iepriekšējos gados bija zemā līmenī. Zema kredītu un noguldījuma attiecība spēlē būtisku lomu krīzes situāciju pārvarēšanā, jo kopumā iedzīvotājiem uzkrājumu apmērs ir augstāks nekā uzņemto saistību apmērs.

Mājsaimniecību finansiālā pašsajūta pēdējos gados arvien ir uzlabojusies, taču visos rādītājos tagad ir vērojamas ekonomikas pārkaršanas pazīmes. Uzkrājumi pieaug lēnāk nekā IKP. Nākamajā ekonomikas ciklā iespējamo korekciju dēļ, daļai mājsaimniecību uzņemtās pārlieku lielās parādsaistības, jo īpaši nesamērīgi dārgi īstermiņa aizdevumi, var radīt grūti panesamu slogu. Pērnajā gadā tēriņu ziņā ir dominējis optimisms, arī tas ir raksturīgi ekonomikas pārkaršanas periodiem.

Izaugsme ir pozitīvajā virzienā, kas norāda uz aizvien labvēlīgākiem finanšu stabilitātes apstākļiem. Šo ietekmi sniedz gandrīz visi rādītāji – darba algu pieaugums, zemais bezdarba līmenis (tas gan izraisa arvien lielāku spiedienu vēl celt darba algas), nelielais procentu maksājumu slogs, ko vēl pagaidām nodrošina EURIBOR likmju stabilitāte vismaz tuvākajā nākotnē. Tomēr ņemot vērā spēcīgo Latvijas IKP izaugsmi, mājsaimniecību uzkrājumi nav auguši tikpat strauji, jābūt vērīgiem un pragmatiskiem arī tik labvēlīgos apstākļos, jo tie kaut kad noteikti mainīsies, un tad nākotne mūsu ilgtspējas rādītāju var pavērst atkal pretējā virzienā.

Rādītājs pirmo reizi pārsniedz vēlamo attīstības zonu pozitīvajā virzienā. To ietekmējis gan bezdarba sarukums, gan mājsaimniecību noguldījumu pārsvars pār banku sektora izsniegtajiem kredītiem. Tomēr visbūtiskākā ietekme bijusi negatīvajai starpbanku procentu likmei eirozonā, kas samazināja arī Latvijas kredītņēmēju procentu maksājumus. Uzkrājumu veidošana drošai nākotnei tagad vissvarīgākā ir tām mājsaimniecībām, kuras ir izvēlējušās hipotekāro kredītu ar mainīgo procentu likmi. Paredzam, ka, Eiropas ekonomikai kopumā atlabstot, ilgtermiņā EURIBOR atkal kāps un palielinās šādu mājsaimniecību maksājumu slogu.

Otro gadu Latvijas mājsaimniecību finanses ir vēlamās attīstības zonā. Ir sasniegts līdzsvars kredītu/noguldījumu attiecībā. Nostiprinās uzkrāšanas tradīcija. Būtiska ietekme ir zemajām EURIBOR likmēm un arī atalgojuma pieaugumam šajā ekonomiskās izaugsmes posmā, lai arī tas kļūst mērenāks. Ņemot vērā globālās tendences, kopumā Latvijas situācija šajā gadā bijusi stabila, tomēr ikviena privātai finanšu ilgtspējai nepieciešams arī turpmāk tikpat aktīvi ieguldīt ilgtermiņa pakalpojumos, t.sk. plānojot sava pensijas perioda nodrošinājumu.

Pirmo reizi kopš 2005. gada esam atgriezušies zaļajā koridorā jeb vēlamās attīstības zonā. Mājsaimniecību finanšu stabilitāti ir uzlabojis gan samērā straujais darba samaksas pieaugums, gan joprojām zemās EURIBOR likmes. Atmaksājot esošos kredītus un kopumā mazliet vairāk atvēlot noguldījumiem, šajā gadā mājsaimniecības būtiski uzlaboja kredītu/noguldījumu attiecību - 110/100, tomēr ilgtspējas nodrošināšanai straujam noguldījumu pieaugumam vajadzētu būt arī turpmākos gadus.

“Zemā EURIBOR likme un sarūkošais parādu slogs joprojām uzlabo mājsaimniecību finanšu stabilitāti un veicina to turpmāku ilgtspēju. Taču, lai arī pirms gaidāmās eiro ieviešanas noguldījumu apmērs komercbankās ir strauji pieaudzis, mājsaimniecību finansiālās ilgtspējas nodrošināšanai ilgtermiņā iedzīvotāju uzkrājumu līmenim vajadzētu būt augstākam. ”

“Krītas bezdarba līmenis. Iedzīvotāju kopējais procentu maksājumu slogs pret IKP pakāpeniski mazinās, mājsaimniecību finanšu stabilitāte uzlabojas, mazinoties arī ikmēneša maksājumiem zemās EURIBOR likmes dēļ. Tomēr novirzot līdzekļus pārmērīgā parādu sloga samazināšanai, mājsaimniecību noguldījumu apmērs jau trešo gadu pēc kārtas tik pat kā nepieaug.”

“Atsākoties darba samaksas pieaugumam un mazinoties bezdarbam, uzlabojas mājsaimniecību finanšu stabilitāte. Iedzīvotāju pakāpeniski atmaksātie kredīti mazina kopējo maksājumu slogu pret IKP, tomēr tas ir par augstu, lai mājsaimniecības spētu atlicināt līdzekļus nepieciešamo uzkrājumu veidošanai.”

“Sākas pārmērīgā mājsaimniecību parādu sloga mazināšanās gan atmaksājot esošos kredītus, gan mazinoties kreditēšanas aktivitātei kopumā. Arī EURIBOR likme ir zema. Gada sākumā, sasniedzot augstāko punktu, apstājas straujais bezdarba pieaugums, un turpmāk bezdarbs pakāpeniski mazinās.”

“Globālās finanšu krīzes iespaidā sarūk kreditēšanas apjoms. Tādējādi mazinās iedzīvotāju procentu maksājumu slogs pret IKP, ko ietekmē arī strauja EURIBOR likmes samazināšana. Taču negaidīti augsts bezdarba pieaugums un ievērojams darba samaksas kritums pasliktina mājsaimniecību finanšu stabilitāti. Finansiālās ievainojamības līmenis ir ļoti augsts.”

“Līdz gada pēdējam ceturksnim kreditēšanas attīstība turpinās. Taču darba samaksas pieaugumu, kas iepriekš daļēji kompensēja arvien pieaugošo procentu maksājumu nastu pret IKP, tagad "apēd" augstais inflācijas līmenis. Mājsaimniecību finanšu stabilitāte ir būtiski apdraudēta.”

“Aktīvās kreditēšanas dēļ turpina pieaugt iedzīvotāju kopējo procentu maksājumu slogs pret IKP, ko veicina arī EURIBOR likmes kāpums. Kompensējošo lomu joprojām pilda darba samaksas pieaugums un ļoti zems bezdarba līmenis valstī.”

“Turpinās ļoti strauja kreditēšana un EURIBOR likmes pieaugums vēl palielina kopējos % maksājumus pret IKP, ko pagaidām kompensē vidējās darba samaksas straujš pieaugums. Kredītu nastai augot straujāk nekā noguldījumiem, palielinās mājsaimniecību finanšu ilgtspējas apdraudējums.”

“Pēc iekļaušanās ES Latvijas banku sektorā ieplūst lēti naudas resursi. Komercbankas ļoti aktīvi piedāvā pieeju lētiem kredītiem, kas veicina strauju kreditēšanas pieaugumu. Pirmie signāli, ka mājsaimniecību finansiālā ilgtspēja varētu būt apdraudēta, pārāk strauji uzņemoties kredītsaistību slogu.”

“Mājsaimniecību finanšu situācija ir stabila. Tomēr šajā ekonomiskās attīstības līmenī iedzīvotāju noguldījumu attiecībai pret IKP vajadzētu būt augstākai. Finanšu stabilitātes stiprināšanai ir jāveido uzkrājumi.”